5 Garas Dabas Takas Latvijā

 

Lielā Ķemeru purva laipa

Viena no populārākajām purva laipām Latvijā, kas piedāvā teiksmainu pastaigu pa dēļu laipām neskartā augstajā purvā – vienā no lielākajiem Latvijas zemes sūnu purviem. Purvā iespējams ieraudzīt gan kukaiņēdāju augu – raseni, gan dažādus putnus – purva tilbīti, balto cielavu, koku čipsti. Tīrelis starptautiski atzīts kā putniem nozīmīga vieta. Īpatnība, kas Lielo Ķemeru tīreli un citus Ķemeru apkārtnes augstos purvus padara Eiropas mērogā atšķirīgus un neparastus, ir sērūdeņi, kas veidojas dziļi zem purvu virskārtas un izplūst virszemē sērūdens avotu veidā. Taka piemērota pastaigām cauru gadu, taču skaistākās ainavas purvā vērojamas pavasarī un rudenī, un sevišķi, agrā rītā vērojot saullēktu.

Čužu purva taka

Taka pieejama visu gadu, taču ieteicama vasarā, kad ziedkrūmu čuža, jo dabas liegums Čužu purvs ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik lielā platībā savvaļā aug krūmu čuža jeb klinšrozīte. Vienlaikus purvā sastopami arī citi reti augi, tādi kā bezdelīgactiņa, odu gimnadēnija, purva dzeguzene u.c. Purvā sastopamas arī mieturītes, kas ir vienas no lielākajām un uzbūves ziņā sarežģītākajām aļģēm. Purvu apdzīvo dažas īpaši aizsargājamas tauriņu sugas. Purvs ir rets un īpaši aizsargājams biotops – kaļķainais zāļu purvs – purvā zem kūdras atrodas saldūdens kaļķiežu kārta un virszemē iztek vairāki sēravoti. Daļa takas (ejot uz Velna acs avotu) marķēta ar speciālām norādēm – uz kokiem krāsotiem sarkaniem punktiem, daļā izbūvētas dēļu laipas.

Orhideju taka

Engures ezers ir trešais lielākais ezers Latvijā. Dabas parka teritorijā ligzdo 187 putnu sugas. Ezera apkārtne ir viena no floristiski bagātākajām teritorijām Latvijā – tā izceļas gan ar lielu sugu daudzveidību, gan arī ar dabiskumu. Parka teritorijā pavisam aug ap 800 augu sugu. Apmeklētājiem apskatāmi dzīvnieku aploki, putnu vērošanas tornis un Orhideju taka. Orhideju taka pieejama visu gadu, bet sevišķi ieteicama jūnijā, kad zied orhidejas, jo šeit sastopamas vairāk kā 22 no Latvijā sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām. Takas apskati apvienojiet ar putnu vērošanas torņa apmeklējumu, no kura paveras savdabīgā Engures ezera ainava ar niedrājiem un ūdens klajumiem, kā arī savvaļas zirgu un govju ganību apskati, kas ezera rietumu krastā dabas parkā tika uzsāktas 2002.gadā un tagad vērojamas ezera palieņu pļavās. Esiet uzmanīgi – savvaļas dzīvnieku aploks ir pieslēgts elektriskajam ganam, tāpēc neskarieties pie stieples.

Mazbānīša dabas taka

Turpceļā taka ved pa bijušo Ziemeļkurzemes šaursliežu (600 mm) dzelzceļa jeb Mazbānīša stigu, kas savulaik savienoja Dundagu un piekrastes ciemus ar Ventspili un Talsiem un kursēja no 1916. līdz 1962. gadam. Pirms tam uz Ziemeļkurzemes piekrastes ciemiem bija iespējams nokļūt tikai ar kājām vai zirgu pajūgiem. Šaursliežu dzelzceļa izbūve sniedza nozīmīgu ieguldījumu reģiona ekonomiskajā un kultūras izaugsmē. Pa ceļam varat redzēt arī bijušo Mazirbes stacijas vietu, kas tagad atzīmēta ar piemiņas akmeni. Nokļūstot līdz “Jaunmuiža-Sīkrags” ceļam, var griezties uz jūras pusi un turpināt taku pa smilšaino liedagu atpakaļceļā uz Mazirbi. Izturīgākiem pa seno mazbānīša trasi iespējams noiet papildus gabalu līdz Ķikānupes tiltiņam (Jaunciema virzienā), kur pa ceļam var apskatīt piemiņas akmeni bijušās Sīkraga dzelzceļa stacijas vietā, kas celta 1892.gadā. Savukārt Sīkraga ciema centrālā daļa (pa ceļam uz jūru no Jaunmuižas – Sīkraga ceļa) joprojām glabā valsts aizsargājamas senā zvejniekciema būvniecības iezīmes.

Pēterezera dabas taka 

Pēterezera dabas takai raksturīgas pārpurvotas ieplakas, kas mijas ar smilšainiem, priežu meža klātiem pauguriem. Šeit iepazīšanai ir gan daļiņa vēstures, gan ģeogrāfijas, gan augu un dzīvnieku valsts. Iesākumā tā ved pa iestaigātu meža taku, kas šķērso bijušo Ziemeļkurzemes šaursliežu dzelzceļa jeb Mazbānīša stigu, kas savulaik savienoja Dundagu un piekrastes ciemus ar Ventspili un Talsiem un kursēja no 1916. līdz 1962.gadam. Turpinājumā taka vijas caur unikālu, nekur citur pasaulē nesastopamu dabas veidojumu – kāpu un starpkāpu ieplaku sistēmu (kangari un vigas), kas veidojušies pirms aptuveni 6000 gadiem, kad šeit vēl veidojās Baltijas jūra. Šeit jārēķinās ar stāviem kāpumiem un gariem kāpņu posmiem. Kad aiz muguras jau mērota vairāk kā puse ceļa, sākas interesantākais un skaistākais takas posms – dēļu laipa gar purvaino Pīļu dīķa vigu un Pēterezera vigu, kas ir mājvieta retām augu un dzīvnieku sugām. Takas noslēgumā maršruts ved pa iestaigātu taku cauri priežu mežam. 

Vairāk par maršrutiem skaties ceļvedī

Ja nepieciešams atbalsts ceļojuma finansēšanai, piesaki patēriņa kredītu.